ir vieta, kur var izbaudīt peoniju krāšņumu.
Atklājiet ziedu formu un krāsu daudzveidību.
Iegremdējieties smalkās smaržās.
Dārzs, kas pārveidots par krāsainu, mierīgu oāzi.
Izbaudiet peoniju krāšņumu.
Bruģēts laukums dažādām aktivitātēm.
Aktivitātes.
Tā sākās peoniju dārza ierīkošana. Pirmie darbi sākās 2016. gada rudenī, kad tika iestādītas pirmās divas rindas.
Jautājumi par peoniju audzēšanu
Peoniju saknes jāstāda tā, lai augsnes līmenis virs pumpuriem nepārsniegtu 3–5 cm.
Vislabāk peonijas pārstādīt ne agrāk kā septembra otrajā pusē.
Peonijas jādala ne agrāk kā septembra otrajā pusē, kad ir izveidojušies jauni, spēcīgi pumpuri. Šie pumpuri nākamajā gadā dos pilnus, veselīgus ziedkātus, ne tikai mazas zaļas lapas.
Peonija var augt vienā vietā ļoti ilgu laiku. Nav noteikta gadu skaita. Ir dārzi, kur joprojām aug vecvecmāmiņu stādītas peonijas, kurām ir vairāk nekā 100 gadu. Tomēr, lai tās labi ziedētu, ir nepieciešama pienācīga kopšana.
Vislabākā vieta peonijām ir atklāta, saulaina un gaisīga vieta. Vienīgais, kas peonijām nepatīk, ir pārmērīgs mitrums un pārāk blīvi stādījumi.
Peonijām vislabāk piemērota bagātīga, labi sagatavota smilšmāla augsne ar neitrālu pH līmeni aptuveni 7,5.
Ieteicamais attālums no viena auga centra līdz otra auga centram ir vismaz 1 metrs. Manā dārzā ir divi atstatumi: 1,10 m un 1,50 m. Ja atstatums ir 1,50 m, ir viegli braukt ar nelielu traktoru, apkope ir vienkāršāka, un puve rodas daudz retāk.
Laistīšana, protams, ir atkarīga no laika apstākļiem un augsnes struktūras. Tomēr, tā kā peonijām nepatīk liekais mitrums, es tās nelaistu. Mitrā vasarā pamanīju, ka divām peonijām, šķirnei 'Carol' un 'Colonel Owen Cousins', kurām mēdz būt locīti stublāji, stublāji bija daudz taisnāki. Tas vēl ir jāturpina novērot.
Stublāju puve ir lielākais drauds peoniju audzētājiem. Pirmkārt, ir svarīgi pārliecināties, ka stādāmais materiāls ir kvalitatīvs. Pavasarī peonijas var apstrādāt ar koksnes pelniem, izmantojot tikai lapu koku pelnus. Stādījumi regulāri jāpārbauda, un visi bojātie ziedkāti nekavējoties jāizņem. Skarto augu var apstrādāt ar kālija permanganāta šķīdumu. Ja inficētās vietas ir pārāk plašas un pastāv risks zaudēt augu, iesaku lietot atbilstošus fungicīdus.
Tas ir atkarīgs no personīgajām vēlmēm. Ja vēlaties, lai augs nākamajā gadā izaugtu par lielāku krūmu, pumpurus var nogriezt. Ja tas nav svarīgi, peonijai var ļaut ziedēt.
Stādīšanas dobes sagatavošana ir atkarīga no augsnes struktūras Jūsu dārzā.
Tā kā es dzīvoju apmēram 300 metru attālumā no jūras, manā dārzā augsne ir smilšaina.
Turklāt gruntsūdeņu līmenis ir augsts, kas peonijām ļoti nepatīk, tāpēc stādīšanas dobes ir jāsagatavo īpaši rūpīgi.
Es stādu peonijas tieši zālienā. Izrok stādīšanas bedri apmēram 1 metru dziļu un aptuveni 70 cm diametrā. Bedres apakšā lieku akmeņus, lai izveidotu dabisku drenāžu. Virs tiem novietoju izrakto velēnu ar zāli uz leju. Visu kārtīgi sablīvēju un piespiežu ar kājām.
Pēc tam pieberu melnzemi vismaz 20 cm slānī. Tad seko pats svarīgākais posms — pievienoju pilnu ķerru ar kūtsmēsliem. Var izmantot arī zirgu mēslus, taču es personīgi tos neizmantoju. Pēc tam bedre līdz zemes līmenim tiek aizpildīta ar melnzemi un vēlreiz rūpīgi sablīvēta.
Tālāk, atkarībā no bedres gala dziļuma, var stādīt peonijas sakni. Vizuāli ir ļoti svarīgi pārliecināties, ka sakne nav iestādīta pārāk dziļi — pumpuriem jāatrodas apmēram 3 cm zem augsnes virsmas.
Peonija ir iestādīta un apsegta ar labas kvalitātes melnzemi. Es ievēroju principu: stingra pamatne ar mīkstu segu virsū.
Pirms ziemas stādīšanas vieta var izskatīties kā kurmja rakums, taču ziemas laikā augsne nosēžas, un pavasarī visam vajadzētu būt līdzenam. Ja virsma nav pilnīgi gluda, nelielus nelīdzenumus var ļoti saudzīgi izlīdzināt ar pirkstiem.
Novēlu Jums visiem veselīgu augšanu un bagātīgu attīstību mūsu skaistajiem augiem.